Cik izplatīti ir ĢMO?

Cik izplatīti ir ĢMO?

Par ģenētiski modificēto organismu izmantošanu pārtikā tiek runāts arvien vairāk, jo gēnu inženierija nepārtraukti strādā pie tā, lai šī zinātne attīstītos. Tomēr tas liek arvien vairāk satraukties ne tikai vides aizstāvjiem un veselīga uztura piekritējiem, bet visiem cilvēkiem, jo tie baidās no sekām, ko varētu nest ĢMO audzēšana un izmantošana. Pasaulē 99% no visām ģenētiski modificētām kultūraugu platībām aizņem sojas, kukurūzas, rapša un kokvilnas audzēšana, daudz mazākā daudzumā tiek audzēti ĢM ķirbji, papaija, kartupeļi, cukurbietes, kabači, baklažāni un lucerna. 2015. gadā lielākās ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājvalstis ir ASV (70,9 milj.ha), Brazīlija (44,2 milj.ha), Argentīna (24,5 milj.ha), Indija (11,6 milj.ha) un Kanāda (11 milj.ha). Eirpas Savienībā pagaidām ir atļauts audzēt tikai ģenētiski modificētu kukurūzu, Latvijā pagaidām ĢM kultūraugi netiek ražoti.

Patērētāji var būt droši, ka Eiropas savienības tirgū nav nopērkami ģenētiksi modificēti kultūraugi, jo nav izdota neviena atļauja, uz kuras pamata kāds būtu tiesīgs tirgot šādus kultūraugus. Eiropas tirgū ir iegādājamas pārtikas preces, kas var saturēt vai ir ražota, izmantojot ĢMO. Visbiežāk ĢMO no sojas tiek izmantoti eļļas, konditorejas izstrādājumu, gaļas produktu, šokolādes un tās izstrādājumu, proteīnu, lecitīna, bērnu pārtikas un dzīvnieku barības ražošanā. Ģenētiski modificētas kukurūzas organismi ir atrodami brokastu pārslu, čipsu, cietes, miltu, putraimu, sīrupu, eļļas, margarīna un dzīvnieku barības sastāvā. Eļļas un dzīvnieku barība tiek ražota izmantojot arī ĢM rapsi, cukurs var tikt ražots, izmantojot ģenētiski modificētas cukurbietes.

Tomēr kļūdaini būtu uzskatīt, ka visos augstāk minētajos produktos ir atrodami ĢMO – par šo organismu klātbūtni patērētājs var pārliecināties uz produkta etiķetes. Eiropas Savienība ļoti strikti regulē likumdošanu, kas saistīta ar ĢM pārtikas apriti un marķēšanu, tādejādi rūpējoties par to, lai ĢM pārtika veikalu plauktos nonāk tikai tad, ja tai nav kaitīgas ietekmes uz cilvēku un dzīvnieku veselību, kā arī apkārtējo vidi. Tiek veiktas stingras pārbaudes un veikti dažādi pētījumi, lai pārliecinātos par šādu pārtikas produktu nekaitīgumu. Uz pārtikas produktu etiķetes ir jābūt norādei par to, ja tās sastāvā ir izmantoti ĢMO, piemēram, “ražots no ģenētiski modificētas kukurūzas”, kas ļauj patērētājam izdarīt izvēli – pirkt šo produktu vai izvēlēties bieži vien dārgāku alternatīvu, kuras sastāvā nebūs ĢMO.

Lai pilnībā izvairītos no ģenētiski modificētiem organismiem pārtikā, iepērkoties veikalā, jāpievērš uzmanība tam, kas ir norādīts uz produkta etiķetes. ĢMO nebūs sastopami bio un eko veikalos, kā arī konkrētos pārtikas produktos, kuru ražošanā netiek izmantoti ĢMO, piemēram, olīveļļā, kas būs arī labāka veselībai. Noteikti tīra un veselīga pārtika būs pašu izaudzēta vai iegādāta no labi zināmiem zemniekiem, kas rūpējas par savu mājlopu veselību, neiegādājoties lopbarību, kuras sastāvā ir ĢMO. Cilvēkiem nevajag pārlieku satraukties par ĢMO izplatību, tomēr noteikti jābūt informētiem un jāapzinās riski, kas var piemeklēt, ja izvēlēsies produktus, kuru sastāvā ir ĢMO.