Kā cīnīties pret kodēm?

With
Komentāri ir izslēgtiKā cīnīties pret kodēm?

Kā cīnīties pret kodēm?

Pavasarī un rudenī parasti pievēršamies mājas ģenerāltīrīšanai. Arī drēbju skapja revīzijai. Un dažkārt atklājam, ka tur savus posta darbus ir pastrādājušas drēbju kodes, precīzāk, to bezspārnu kāpuri, sacaurumojot vilnas zeķes, jakas, šalles, cimdus un citus dabīgu materiālu apģērba gabalus. Kā cīnīties ar šiem nejaukajiem insektiem?

Kodes pieder pie naktstaureņu sugas, pasaulē zināms ap 2000 kožu sugu, Latvijā saskaitītas vairāk nekā 40. Zināmākās kode ir drēbju kode (Tineola bisselliella), kas bojā vilnas izstrādājumus, un kažoku kode (Tinea pellionella), kas bojā kažokādas. Drēbju kode ir 5–8 mm gara, spārnu atvērums 12–16 mm. Priekšējie spārni zeltaini dzelteni, spīdīgi, aizmugurējie – pelēkdzelteni. Kodes ir aktīvas naktīs vai krēslā. Pieaugušu kožu dzīves ilgums ir tikai dažas dienas, bet attīstības ilgums no olas līdz kūniņai var ilgt vairākus mēnešus – no olu izdēšanas, bezspārnu kāpuru izšķilšanās, to iekūņošanās kūniņā, līdz no kūniņas izšķiļas pieaudzis insekts. Kodēm labāk patīk rāpot, nevis lidot. Telpās parasti vairāk lidinās kožu tēviņi. Mātītes lido sliktāk, savukārt ātri pārvietojas skrienot.

Kožu attīstībai ir nepieciešams dzīvnieku izcelsmes materiālos esošais keratīna proteīns, tāpēc kožu kāpuri barojas ar vilnu, vilnas izstrādājumiem, kažokiem, tepiķiem, bet tie spējīgi sagremot arī tehniskākus materiālus – spalvas, ādu, grāmatu vākus, muzeja eksponātus. Barības meklējumos kāpurs var izgrauzt sev ceļu audumos, kuros nav spējīgs attīstīties, – kokvilnā, zīdā vai sintētikā, pat celofāna maisiņos!

Kode. Mirdzošā lidotāja

Tu noteikti viņu esi saticis: mazs, it kā mirdzošs tauriņš. Visticamāk, tikko izlidojis no skapja un nu maigi plivina spārnus. Ja izdodas notvert, saspiestais tauriņš pārvēršas sidrabainos putekļos. Brangi noēdies un veselīgs: dabūjis vilnas segu pamatēdienā, cimda valnīti otrajā un smalkvilnas šalli saldēdienā. Bet tagad – pagalam ir, ja? Un domā, būs miers? Nekā! Sist vai nesist lidojošu kodi – tas drīzāk ir emocionāls, nevis lietderīgs darbiņš. Kodes, kas lido, apģērbu vairs nebojā, jo pieaugušas kodes neko vairs neēd, bet iztiek ar barības rezervēm, ko uzņēmušas bērnībā – kāpura stadijā. Tādēļ lidojoša kode drīzāk ir nevis kaitniece, bet nodevēja vai maldinātāja: ja redzi kodi, tev jābūt skaidram, ka kaut kur skapja plauktos savu kluso bērnību aizvada kožu olas, kāpuri un kūniņas, bet lidojošais tauriņš novērš uzmanību: tu to nosit un domā, ka nu viss nokārtots, bet tikām kožu kāpuri, pārsmējušies par tevis piemuļķošanu, grauž smalkā kažoka goda spalvas. Tātad: kodes nosišana nav beigas, bet gan tikai sākums.

Siltums, mitrums un miers

Kožu olu un kāpuru attīstībai visvairāk vajadzīgs siltums, mitrums un miers. Tieši tādēļ kodes visvairāk savairojas un uzdarbojas vasarā, kad gaiss ir silts un mitrs. Labvēlīgos apstākļos gada laikā spēj attīstīties pat trīs un četras kožu paaudzes.

Kodes pārtiek no keratīna, tādēļ tās interesē tikai tāds apģērbs, kura sastāvā ir kaut neliels procents dzīvnieku izcelsmes šķiedru. Dažkārt saimnieces mēdz teikt, ka kodes kļūst modernākas – sākušas ēst arī sintētiskos audumus. Tomēr tā nu diez vai ir. Drīzāk kodes ir gatavs izgrauzties cauri kādam sintētikas gabalam, lai tiktu pie pamatīgām vilnas vakariņām. Un apetīte kāpuriem laba – pietiek ar dienu, lai izgrauztu caurumu kādā cimdā, zeķē vai džemperī. Bet, ja nepavisam nav ko ēst, var arī kādu strēķīti paciesties: kodes kāpurs var neēst pat mēnesi.

Kodēm svarīgi, lai tās neviens netraucē. Ne velti latviešiem ir ticējums, ka miruša cilvēka drēbes ēd kodes. Protams! Šīs drēbes neviens necilā un nevelk, tādēļ arī kodes tur var netraucēti dzīvot. Ikdienā vilktajās drēbēs kodes nedzīvo, jo uz tādām nevar ne sadēt oliņas, ne attīstīties kāpuri. Tādēļ kodes visbiežāk apskādē vasaras guļā noliktās ziemas drēbes – tās neviens nekustina pa pusgadam.

Ieteikumi, kā uzveikt kodes

* Jāatceras, ka kodes mīl ieperināties netīrā apģērbā, tādēļ, ja nevēlies, lai kleitas, džemperus un bikses sagrauztu negausīgais tauriņš, nevajadzētu skapī likt savalkātu un netīru apģērbu.

* Kožu kāpuri nepanes aukstumu (mīnus grādu temperatūru), tādēļ droša profilakse cīņā ar kodēm – drēbes izsaldēt. Tāpat der laiku pa laikam izvēdināt un iztīrīt skapi, bet drēbes kārtīgi izpurināt, nokratot iespējamās kožu oliņas.

* Ja atrasta kožu perēkļa vieta, drēbes vispirms jāizpurina, tad jāapstrādā ar smidzināmo pretkožu līdzekli, piemēram, Bros vai Kobra, – šie līdzekļi pagaidām ir uzskatāmi visefektīvākie cīņā pret kodēm, jo iznīcina gan kodes un kāpurus, gan kūniņas un oliņas. Pēc apstrādes drēbes vēlams izkarināt svaigā gaisā uz pāris stundām – saulē oliņas ātri iet bojā.

* Arī termiskā apstrāde uz kodēm iedarbojas nāvējoši, tāpēc, ja apģērbs atļauj, to var apstrādāt ar karstu tvaiku.

* Sezonas apģērbus, vilnas segas un spilvenus pirms likšanas skapī vajadzētu izmazgāt, izvēdināt, un salikt polietilēna maisos. Kad skapis iztīrīts un drēbēs saliktas atpakaļ, tajā ielieca arī pretkožu aizsardzībai un atbaidīšanai paredzētos līdzekļus.

* Kodēm netīk naftalīns.

* Kodes taurenis necieš tipogrāfijas krāsas smaržu, tamdēļ, ja liekat kaut ko ne pārāk lielu uz glabāšanu, varat ietīt to avīzē, šīs veids arī pasargās pret kodēm.

* Kamēr kodes nav ieviesušās, to atbaidīšanai var izmantot dabiskos līdzekļus – dažāda veida lavandas preparātus vai sausos ziedus, apelsīnu, ģerānijas vai skuju ēterisko eļļu, vaivariņus un krustnagliņas. Kodes necieš arī kampara eļļas un ciedra koka smaržu. Tīrot skapi, profilaksei vari izmantot etiķi, ar ko iesmērē skapju durvis un plauktu malas.

* Veikalos iegādājami arī jaunākie līdzekļi cīņai pret kodēm – ar feromoniem piesūcinātas lamatas. Tā kā visas kožu sugas partnera meklēšanai izmanto sev raksturīgas smaržvielas, izliekot sintētiskos feromona slazdus, pāroties gatavās kodes, galvenokārt tēviņus, pievilina ar tiem.

* Tomēr, ja kode jau ieperinājusies skapī, būs bezjēdzīgi tur likt lavandas pušķīti vai zemeņu ziepes. Nāksies izmantot ķīmiju un veikt visu drēbju pārskatu un skapju tīrīšanu.