Kas ir ĢMO?

Kas ir ĢMO?

Trīs burtu kombinācija ĢMO mūsdienās, runājot par pārtiku un veselīgu dzīvesveidu, ir kļuvusi ļoti populāra. ĢMO ir ģenētiski modificēti organismi, kas, kā apgalvo ražotāji, ir nekaitīgi videi un cilvēku veselībai, pietam ģenētiski modificētiem kultūraugiem esot ļoti liels potenciāls. Tomēr cilvēki un vides aizstāvji nelabprāt tic zinātniekiem par ĢMO nekaitīgumu, tie baidās par savu veselību, lietojot uzturā pārtiku, kas satur ģenētiski modificētus organismus. Šobrīd veikalā, iegādājoties pārtiku, ir ļoti rūpīgi jāpēta pārtikas produkta iepakojums, ja nevēlaties pirkt produktus, kas satur ĢMO, jo produktu marķēšanas sistēma nav līdz galam izstrādāta un saprotama patērētājam, līdz ar to pircējam nav 100% iespējas izvēlēties, vai maksāt par ĢMO saturošu vai tīru produktu.

Protams, sabiedrība tiek maldināta un pastāv arī dažādi mīti par ĢMO, kas tas ir, kur tas tiek izmantots un kāda ir tā ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Lai pilnībā izvairītos no ģenētiski modificētiem organismiem, kas ir augi vai dzīvnieki, kuru gēnos tiek ievadīti citu augu, dzīvnieku vai pat baktēriju un vīrusu gēni, lai piešķirtu tiem kādu vēlamu iezīmi, noteikti ir jāiegādājas bioloģiski produkti specializētos veikalos vai no zemniekiem. Tomēr mūsdienās veselīgs dzīvesveids nozīmē dārgs dzīvesveids. Ko tad darīt tiem cilvēkiem, kas nevar atļauties iegādāties bioloģisko pārtiku, bet tajā pašā laikā nevēlas lietot uzturu, kas ir mākslīgi uzlabots vai izmainīts? Populārākie pārtikas produkti, kas ir ģenētiski modificēti un kurus izmanto pārtikas ražošanā, ir rapsis, kukurūza, kokvilna, cukurbietes un soja. Ja šie ģenētiski modificētie produkti tiek izmantoti pārtikas produktu ražošanā, tad tā skaitās ģenētiski modificēta pārtika.

Lauksaimnieciskajā ražošanā tiek izmantoti pirmās paaudzes ģenētiski modificēti kultūraugi ar mērķi cīnīties pret kaitēkļiem, augu slimībām un vīrusiem – modificējot šos kultūraugus, tie kļūst noturīgi, un tā rezultātā novāktā raža ir lielāka. Eiropas Savienībā pagaidām ir atļauts audzēt vienīgi ģenētiski modificētu kukurūzu, Latvijā pagaidām neviens ģenētiski modificēts kultūraugs netiek audzēts. Otrās paaudzes ģenētiski modificēti kultūraugi ir ar izmainītu pašu augu gēnu nevis pievienoti sveši gēni, kā mērķis ir uzlabot vai mainīt produkta uzturvērtību. Lai cilvēki būtu informēti par to, vai produktā ir sastopami ģenētiski modificētie organismi, pēc likuma uz produkta etiķetes ir jābūt norādei, ja produkts satur ĢMO vairāk par 0,9%. Diemžēl ražotāji taupa gan uz etiķetēm, gan arī, iespējams, vēlas maksimāli noklusēt ĢMO klātbūtni produktā, tāpēc šo norādi sīkajā drukā ir ļoti grūti ieraudzīt. Latvija citām valstīm ir ļoti labs piemērs, jo pie mums ir prasība šādu informāciju norādīt arī veikalos, piemēram, uz cenu zīmēm.

Latvijas veikalos visbiežāk sastopamie ĢMO saturoši produkti ir eļļas, saldumi, piemēram, šokolāde un piena izstrādājumi, kas satur sojas lecitīnu vai miltus. Tomēr ne vienmēr ir jāuzskata, ka etiķetē norādītā soja ir ģenētiski modificēta. Ja šāda veida produktus varam izvēlēties neiegādāties, tad nedaudz grūtāk ir ar lopu un putnu izstrādājumiem, jo tos var barot ar barību, kuras sastāvā ir ĢMO. Noteikti lielāku uzticību gaļas produktam viesīs tas ražotājs, kurš uz iepakojuma būs norādījis, vai dzīvnieku vai putnu barības sastāvā ir ģenētiski modificēti organismi. Kukurūza, kas tiek izmantota cilvēku pārtikā, nedrīkst būt ģenētiski modificēta, ĢM kukurūzu var izmantot tikai lopbarībai. Tomēr 100% nokontrolēt ģenētiski modificēto organismu izplatīvu nav iespējams, jo, piemēram, ĢM ziedputekšņi var tikt pārvietoti ar vēja palīdzību.

Zinātne attīstās ļoti strauji, pārtikas industrija ir viena no ienesīgākajām, tāpēc nepārtraukti tiek strādāts pie tā, lai tiktu saražoti tādi produkti, kuru izmaksas ir maksimāli zemākas, bet peļņa – augstāka. Zinātnieki manipulē ar dzīvajiem organismiem, lai sasniegtu savu mērķi, tomēr cilvēki gan ētisku, gan morālu apsvērumu dēļ nevar pieņemt šīs manipulācijas, jo uzskata, ka gan cilvēku, gan dzīvnieku veselība, kā arī apkārtējā vide var tikt apdraudēta. Lai gan pētījumi ir ļoti dārgi, kā arī ražotāji aizliedz tos veikt, sakot, ka tas ir komercnoslēpums, tomēr neatkarīgiem zinātniekiem ir izdevies izpētīt, ka dzīvniekiem rodas nopietnas veselības problēmas no tā, ka tie tiek baroti ar barību, kas satur ĢMO. Sekas no ĢM barības izmantošanas ir neauglība, imūnsistēmas traucējumi, straujāka novecošana, kā arī izmaiņas dažādos orgānos. Šie atklājumi raisa pamatotas bažas, vai līdzīgas problēmas nepiemeklēs cilvēkus, kuri savā pārtikā izmanto ĢMO. Lieliska ziņa ir tā, ka Latvijā Pārtikas un veterinārais dienests regulāri veic kontroles pasākumus, lai pārliecinātos, ka dažādos pārtikas produktos nav ĢMO klātbūtnes. Šīs pārbaudes pēdējo desmit gadu laikā ir veiktas soju saturošiem produktiem, kukurūzai, rīsiem, bērnu pārtikai, kartupeļiem, uztura bagātinātājiem un desām, lai pārliecinātos, ka ražotājs uz etiķetes norāda patieso produkta sastāvu.