Pirts pareiza ierīkošana

With
Komentāri ir izslēgtiPirts pareiza ierīkošana

Pirts latviešiem vienmēr bijusi svēta vieta – te kopš senseniem laikiem cilvēki ne tikai mazgājušies, bet arī attīrījuši dvēseli, bieži vien tieši pirtiņā pasaulē nākuši bērni. Arī mūsdienās pirts nav zaudējusi savu vērtību. Tā ir vieta, kur gūstam možumu, iespējams, tāpēc, ka varam just koka ēkas labvēlīgo ietekmi. Kā pareizi iekārtot pirti un pērtuvi – par to uzzināsiet šajā rakstā.

Pirts – senatnē tā tika izmantota kā higiēnas kopšanas vieta. Latvijas un Skandināvijas teritorijā izteikta ir ģimenes pirts, Krievijas teritorijā – kopēja sādžas pirts. Ir diezgan daudz zinātnisko pētījumu, darbu un arheoloģisko izrakumu par pirti, pateicoties kuriem, droši zinām, ka pirts Ziemeļeiropā jau no pirmajiem šeit apmešanās periodiem un kopumā ziemeļtautām pasaulē ir patstāvīga sadzīves daļa.

To var iedalīt 3 lielās grupās –

  • Pirmā grupa – melnā pirts (ēka, kurā bez dūmvada tiek kurts uguns akmeņu sakarsēšanai, novadot dūmus pa logiem.) Šis tips izveidojies, pateicoties Cariskās Krievijas likumam par nekustamā īpašuma nodokli ēkām ar skursteņiem. Nav skursteņa, nav nodokļa! Princips līdzīgs kā vissenākajām pirtīm – čigānu jeb zaķīšu pirtiņai. Tas ir ugunskurā karsēts akmeņu krāvums, kuram pēc ogļu izņemšanas un sodrēju noskalošanas pa virsu tiek uzlikta telts (vai jurta pie indiāņiem), musdienās izmanto pat polietilēna plēves telti.

  • Otrā grupa – pirts ar metāla vai mūrētu krāsni ar skursteni (Krievijā pēršanās saimes lokā notika arī maizes cepšanas krāsnī, kuru dēvēja – мовня, лазня. Par ko arī ir minēts pasakās, sagrozot faktus – stāsts par ļauno raganu, kura dedzināja bērnus krāsnī, patiesībā tas ir viens no seniem māņticības rituāliem, kad bērnus, ietītus mīklā, nedaudz karsēja, tādējādi izdzenot vai pasargājot no ļauno garu ietekmes.). Šī grupa ir visizplatītākā un to var iedalīt vēl 3 apakšgrupās pēc to funkcionalitātes, kur ēka sastāv no – tikai pērtuve, pērtuve ar ģērbtuvi un ēka, kurā ietilpst pērtuve, ģērbtuve un atpūtas telpas. Par galveno kvalitātes rādītāju tiek uzskatīta krāsns. To salīdzina ar pirts sirdi – ja tā ir mūrēta un uguns iet tieši caur akmeņiem, uz kuriem arī tiek mests ūdens, tad to uzskata par viselitārāko.  Otrs izplatītākais veids ir nepārtrauktā cikla krāsns – metāla, rūpnieciski ražota, ar krāteri akmeņiem, kuri uzkarst caur krāsns metāla virsmas uzkaršanas. Un par banālākajām pie mums tiek uzskatītas krāsnis ar elektrības sildelementiem. Kaut gan sajust atšķirību peroties starp kurināmo un ar elektrību sildāmo krāsni nebūs viegli.

  • Un visbeidzot trešā lielā grupa – Sabiedriskās (Pazīstamākā un senākā tāda pirts Krievijā  – Сандуны.) pirtis, kurās karstums tiek panākts gan kurinot malku milzīgās krāsnīs, kur veseli baļķi tiek grūsti krāsns mutē, gan ar gāzes apkuri. Šajās pirtīs izveidojas savi interešu klubi ar salīdzinoši savdabīgām, bet stabilām pirts apmeklēšanas tradīcijām.

Pirts aura šķiet vēl labāka, ja ēka ierīkota pašu spēkiem, ne tikai rūpīgi strādājot, bet arī uzkrājot tajā pozitīvo enerģiju.

Pirti vislabāk celt ezera vai upes krastā, kuru no vējiem aizsargā lieli koki. Vislabākā pirtiņa būs tā, kura tiks veidota tikai no koka, ieskaitot pamatus un jumtu.

Kokmateriālu izvēle sienām un griestiem

Tradicionāli pirts iekštelpu apdarei izmanto koku. Tas labi uzsūc un atdod mitrumu, ir ekoloģisks, izturīgs pret augstu temperatūru un kalpo pietiekami ilgi. Tieši koks rada pirts neatkārtojamo gaisotni, pamazām izplatot ēterisko aromātu.

Lētākais materiāls ir priede. Šai koksnei ir skaista tekstūra, tomēr pērtuves apdarē to lietot nedrīkst. Augstas temperatūras ietekmē no priedes dēļiem izdalīsies sveķi. Nav grūti iedomāties, kādas būs sekas, uzsēžoties karstai sveķu pilei vai tai iepilot matos. Tieši tāda pati situācija ir ar egles dēļiem. Turklāt tiem ir daudz zaru, kas ar laiku var izkrist, un koksne nav tik izturīga kā priedei.

Šos materiālus var likt lietā, iekārtojot atpūtas telpas. Taču iegādājoties jācenšas izvēlēties tādus apdares dēļus, kuros nav sveķu kabatu.

Pērtuves apdarei piemērotāki ir liepas, bērza, papeles, apses, kļavas vai lapegles dēļi. Lapegle kalpo visilgāk, ir noturīga pret dažādām sēnītēm, pelējumu un trupi. Arī liepai būs ilgs mūžs, turklāt tās koksne ar laiku nekļūs tumša. Īpaša vieta ir pirts lāva. Tās ierīkošanai iesaka liepas vai apses dēļus.

Apdarei paredzētos kokmateriālus pirms montāžas kādu laiku iztur pirtī. Sauss materiāls uzsūks gaisa mitrumu un pēc montāžas vairs būtiski neuzbriedīs, bet mitrs izžūs, un vēlāk neveidosies spraugas.

Materiāli grīdai

Grīdas ieklāšanai vienlīdz populāri ir gan kokmateriāli, gan flīzes, vēlams rievotas un izgatavotas no neslīdoša materiāla. Ir nopērkamas rievotas flīzes, kas pēc izskata atgādina kokmateriālus. Ja uz flīzēm tomēr slīd kājas, iespējams izgatavot koka paliktņus. Tos novieto vietās, kur nāktos kāpt ar mitrām kājām. Izvēloties flīzes, pirtī var ierīkot silto grīdu, kas būs sausa un patīkami silta.

Neraugoties uz augsto cenu, grīdai vislabāk noder lapegles un ozola dēļi. Tie lieliski iztur mitrumu, taču ir slideni. Ozols slikti uzņem siltumu, tāpēc grīda šķiet vēsa.

Ja rocība mazāka, var izmantot arī citu lapu koku dēļus, taču tie kalpos īsāku laiku, it īpaši mitrākās vietās.

Pērtuve

Pērtuve no visām pirts telpām uzkarst visvairāk, tāpēc tai jāizmanto viskvalitatīvākie materiāli. No liepas, lapegles, bērza, papeles un apses koksnes neizdalās sveķi, tāpat struktūras dēļ šie materiāli ātri izžūst, bet tik stipri neuzkarst. Nereti apdarei izmanto arī oša dēļus, kas ir cieti, izturīgi pret puvi un ļoti dekoratīvi, it īpaši, ja izzāģēti no koka vidus. Ja pērtuvē vēlas dzeltensarkanas nokrāsas sienas, var izmantot melnalkšņa dēļus. Šai koksnei ir ļoti gluda struktūra un nav smaržas, tā ir neuzņēmīga pret citām smaržām.

Ļoti izturīga ir arī ozola koksne. Aug­stās miecvielu koncentrācijas dēļ tā nepūst un labi izskatās, taču tvaika ietekmē ozola dēļi samērā viegli liecas. Izvēloties ozolkoka materiālus, šāds trūkums jāņem vērā.

Atcerieties – apdares materiālus pērtuvē nedrīkst krāsot vai lakot, jo karstuma un mitruma ietekmē gaisā izdalīsies kaitīgi savienojumi. Tāpat nevajag izmantot kokšķiedru plāksnes vai sintētiskos materiālus, jo tie karstumā izdala ļoti daudz kaitīgu vielu.

Dušas telpa

Šī telpa uzkarst mazāk nekā pērtuve, bet ir daudz mitrāka. Tas jāņem vērā, izvēloties apdares materiālus. Vienkāršākais risinājums – flīzes. Tomēr nedrīkst aizmirst par elementiem, kas novērsīs kāju slīdēšanu. Grīda jāierīko ar nelielu slīpumu, tāpat būs nepieciešams traps, kurā satecēs uz grīdas izlietais ūdens.

Šajā telpā zemākas temperatūras dēļ iespējams izmantot arī skuju koku koksni, tomēr, lai izvairītos no mitruma ietekmes, tai jābūt pietiekami apstrādātai ar aizsardzības līdzekļiem. Sveķi, kas ir nevēlami pērtuvē, šeit palīdzēs nosargāt koksni no ūdens.

Atpūtas telpa

Apdares materiālu izvēlē nav nepieciešami tik stingri kritēriji. Piemērotas būs flīzes, visdažādākie koka apdares dēļi un kokšķiedru plāksnes. Patīkamu noskaņu radīs priedes koksne. Tā telpu piepildīs ar tikko jaušamu skuju koka aromātu.

Tomēr nedrīkst aizmirst par labu ventilāciju. Ja telpā gaiss sastāvēsies, tas kļūs nepatīkams.

Laiks ķerties pie darba

Kad materiāli sagādāti un tiem ļauts kādu brīdi pirtī aklimatizēties, laiks ķerties pie darba. Vispirms pie sienām skrūvē 5 x 5 cm brusas – latas apdares dēļiem, ievērojot 50 cm attālumu. Tad ieklāj tvaika un siltuma izolācijas slāni un vertikāli, horizontāli vai pa diagonāli piestiprina apdares dēļus. Šim nolūkam nevajadzētu izmantot parastās naglas. Ar laiku tās sāks rūsēt, iekrāsojot koksnē tumšus laukumus. Labāk izmantot no krāsainajiem metāliem izgatavotas naglas vai naglas ar šādu metālu pārklājumu.

Noderīgi!

  • Pirts slotu iedarbība apvieno ķermeņa masāžu, temperatūras regulāciju un bioaktīvu vielu ievadīšanu ķermenī. Bērzs ir universāls koks, kas piemērots visiem. Slotas sien agrā vasarā, kad bērzu lapas ir pilnas ar dzīvības sulu, un žāvē ēnainā vietā. Ieteicams ņemt vērā, ka cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu paredzētās pirtsslotas griež dilstošā mēnesī, bet, ja ir pazemināts asinsspiediens, augošā mēnesī. Ja uz pirti dodas vīrietis ar sievieti, vīrietis ņem bērzu un ozolu, sieviete – liepu un bērzu slotas. Pēc slotiņu mērcēšanas pāri palikušais bioloģiski aktīvais ūdens noder matu skalošanai.

  • Pirtī vislabāk izmantot dabiskos gaisa aromatizētājus: vīgriezes, piparmētras, raudenes vai citronmētras. Pirtī noberžas ar dabisku sizala sūkli vai jūras gurķi, labi izmantot skrubi, piemēram, sīkgraudainu jūras sāli sajaucot ar aromātisku eļļu.

  • Pirtēties nav ieteicams ar pilnu vēderu, gan arī tukšā dūšā. Vislabāk pirtī pērties divatā – vīrietis per sievieti un otrādi. Pēc svīšanas nelieto ledainus dzērienus, bet siltu zāļu tēju.